top of page

Par Oskaru


Turpinot sarunas ar mūsu mēneša biljarda amatieru turnīru uzvarētājiem, esam nonākuši pie februāra uzvarētāja – Oskara. Viņš spēli uztver mazliet citādi – nepiespiesti un viegli, uzsverot, ka vēlas, lai tā ir atpūta, nevis saspringts skrējiens uz uzvaru. Sarunā ar Oskaru nonācām pie dažādām interesantām atziņām, sākot no tā kā viss sācies, līdz veiksmīgiem un neveiksmīgiem sitieniem un rādām ieskatu Oskara spēles filozofijā.

 

-              Kā Tu uzsāki savu ceļu biljardā un kā ieinteresēja biljards?

 

Biju daudz jaunāks, tas bija apmēram devītajā klasē, tātad man bija kādi 15 vai 16 gadi. Gribējās kaut ko darīt un bija tāda vieta Vecrīgā «NB», kur ar draugiem devāmies pavadīt kopā laiku un uzspēlēt biljardu. Tā sanāca, ka mēs tur bijām diezgan bieži. Tur bija turnīri, kas mani ieinteresēja visvairāk, ievilku arī savus draugus. Tie bija labi un forši laiki, bet lēnām visiem vai nu apnika biljards vai kāds sāka spēlēt citur un tad, kad turnīros sāka piedalīties mazliet apšaubāmi dalībnieki, es pārstāju spēlēt.

 

-              Kādas prasmes, ko iegūsti spēlējot biljardu, varētu būt noderīgas ikdienas dzīvē?

 

Jā, daļēji, tomēr biljards vispār ir tāda vienkāršota spēle, manuprāt, īsti to nevar piesaistīt dzīvei. Es vairāk redzu to, ka Tu baigi forši iemācies zaudēt. Daži dusmojās, es gan baigi nedusmojos, kad es zaudēju. Biljards tomēr ir visai vienkārša spēle un tas, ka Tu iemācies zaudēt un nedusmoties, tas man patīk.

 

-              Kā Tu saglabā koncentrēšanās spējas un mieru, arī tad, ja ir kādas kritiskas situācijas spēlē, piemēram, pretinieks paliek aizkaitināts?

 

Es smejos, ja, piemēram, konkurents paliek dusmīgs, man jāsmejas, jo tomēr mēs visi esam pieauguši cilvēki. Mieru es saglabāju, paturot prātā domu, ka es nāku atpūsties. Man ir visai maz laika, trešdienās es nāku uzspēlēt biljardu un neiespringstu uz to, ka man ir jāuzvar vai es zaudēju. Es vienkārši vēlos uzspēlēt biljardu. Varbūt citi tam nopietnāk pieiet, bet tā kā man tas ir atpūtas līmenī, tāpēc satraukums īsti nav. Palīdz arī tas, ja esi kādreiz uzvarējis kādu turnīru – visi nākošie liekas daudz vienkāršāki. Tā ir, kad Tu sasniedz to mērķi, uz kuru Tu ej, ja Tu nesasniedz, tad sanāk uztraukties visu laiku – kad tad es to sasniegšu.

 

-              Kādi ir Tavi mērķi un plāni, saistībā ar biljardu?

 

Es gribu savā spēlē sasniegt konsistenci. Tādos lielākos turnīros es īsti nevēlos piedalīties, tas man īsti neinteresē un nav laika. Un tas, iespējams, varētu radīt man stresu, ko es nevēlos. Tāpēc es vienkārši vēlos atrast to konsistenci – ir dienas, kad es spēlēju labi un ir tikpat daudz dienas, kad es nespēlēju labi. Bet es saprotu, ka bez treniņiem tas nav īsti iespējams. Šajā ziņā esmu mazliet sapņotājs – gribu daudz, bet netrenējos pietiekoši.

 

-              Ja Tavai biljarda kijām būtu spēja runāt, kādus padomus tā teiktu?

 

Tas, ko es saprotu, ir tas, ka visi spēlē vislabāk, kad paši ir mierīgi un kad neko nesasteidz. Tad vienkārši ieelpo pāris reizes un nomierinies, citādāk grūti iedomāties. Tā teikt, neturi mani tik cieši.

 

-              Kas Tev visvairāk patīk biljarda spēlē? Kas sagādā to prieku un aizrautību un kāpēc Tu vispār nāc spēlēt?

 

Tas, ka Tu spēj kontrolēt visu, ko Tu dari. Tas ir nevis komandas sporta veids, bet individuāls. Spēlē ar pretinieku, bet jums ir vienots lauciņš. Patīkami, ka Tu atbildi par savām darbībām un kļūdām, vai tev iet vai neiet. Man vispār mieru sagādā tādas vienkāršas, ģeometriskas lietas, tas dod īslaicīgu gandarījumu, kuru ir ļoti vienkārši atkārtot – iesitot nākošo bumbiņu.

 

-              Ja biljards būtu obligāts skolas priekšmets, kuras tēmas Tev būtu bijušas īpaši iecienītas?

 

Kad Tu iesit bumbiņu, tad liekas – okei, es to varu izdarīt, forši. Un to var atkārtot. Sitiens pret sitienu. Tāpēc, kad runājam par treniņiem – treniņu laikā man patīk vienkārši spēlēt. Citi taisa dažādus vingrinājumus, saliek bumbiņas dažādās vietās un mēģina pēc kārtas sasist ar vienu sitienu,  man tas liekās pārāk sarežģīti. Man patīk vienkārši spēlēt un tas man liekas labs treniņš.

 

-              Kāds ir visneveiksmīgākais biljarda sitiens, ko esi mēģinājis izpildīt?

 

Tikko pat, iesitu Normundam ar balto bumbiņu izsitienā. Pārsvarā tas arī ir ar izsitieniem saistīts – izsitiens aiziet greizi un kādam trāpi. Šī nav pirmā reize, nekas traks nav noticis. Esmu vienreiz salauzis izsitienā arī savu kiju. Bet citādi neviens galds vai pretinieks nav baigi cietis.

 

-              Vai Tu ieteiktu biljardu spēlēt citiem un kāpēc?

 

Es principā nevienam neko neiesaku – tas ir kā jautājums vai iesaki Windows operētājsistēmu kādam citam, par to mēs baigi daudz nerunājam. Uzskatu, ka ir mērķauditorija, kurai tas der un ir cilvēki, kam biljards neder, kuri to nesaprot un ģeometrija neiet kopā. Un kā jau teicu, tas ir individuāls sports un no sociālā aspekta neko daudz nedod. Tu esi viens un viens domā un daudz nepļāpā ar nevienu citu. Tāpēc – vai es ieteiktu? Noteiktām cilvēku grupām – jā, bet ne visiem.

67 views0 comments

Recent Posts

See All

コメント


bottom of page