top of page

Par Juri Straubergu



Šodienas stāsts par Bama draugiem un sportistiem gan nebūs par biljardu, bet par vēl vienu no pie mums populārajiem iekštelpu sporta veidiem – šautrām. Par to, kas īsti ir šautriņmešana, ko nozīmē šis sporta veids un ko tas no spēlētāja prasa, stāsta Juris Straubergs. Juris stāsta, ka viņš zināmā mērā Bamā ir viesis no cita sporta kluba, tomēr viņam ļoti patīk nākt šeit uzspēlēt šautras un viens no galvenajiem iemesliem ir tieši mājīgā un draudzīgā atmosfēra Bamā. Jura šautru mešanas iesauka vai pseidonīms ir barakuda jeb kā pats smaidot stāsta – okeāna līdaka, kas var būt gan liela, gan maza, gan mīlīga, gan ne tik mīlīga un šī iesauka Jurim ir sirdij tuva. Ikdienā Juris Straubergs strādā medicīnas sfērā un ir tiesu medicīnas eksperts, kā pats saka: “Ikdienas darbs man nav īsti tāds, kas nes pozitīvas sajūtas, līdz ar to šautras ir ļoti laba iespēja relaksēties pēc darba”. Bamā Juris Straubers lielākoties piedalās ceturtdienu spēlēs, kad šeit tiek izspēlētas dažādas šautru spēles un Juris izpelnījies arī pagājušā mēneša kopvērtējuma uzvarētāja titulu. Jāpiezīmē, ka ne vienu vien mēnesi par kopvērtējuma uzvarētāju kļuvis tieši Juris.


Kā tu sāki savu ceļu šautrās un kāda bija tava pirmā pieredze šajā sporta veidā?

Šautriņas sāku mest, ja tā godīgi, mājās, darbā vai kur citur, kādus 20 gadus atpakaļ. Nodarbojos arī ar citiem sporta veidiem un sanāca tā, ka nedaudz sabojāju savas ceļu locītavas un sapratu, ka lai nekļūtu par invalīdu ir jānodarbojas ar ko citu, bet bez sporta nevar. Tā nu nonācu pie šautrām, atradu, ka Vecrīgā ir šautru klubs – pievienojos un gadus 6 spēlēju klubā. Centos sasniegt arī rezultātus, jo ja tev tas sports ir asinīs – vienmēr centīsies uzvarēt. Tā īsti “klikšķa” gan laikam man nebija, bet metot un apmeklējot klubu un nodarbības tas viss, tā teikt, ievelk. Tas nav tā – es būšu tagad šautriņmetējs un aiziet. Tas tā varbūt reti kādam notiek.


Kas tevi visvairāk iedvesmo šautru spēlēs un kādi ir bijuši tavi galvenie panākumi šajā sportā līdz šim?

Esmu piedalījies dažādos sporta veidos un man jau tas galvenais uzdevums vienmēr ir uzvarēt. Un tas arī ir tas – iet vienmēr censties spēlēt, neatkarīgi no tā, ko tu spēlē, sasniegt labākus rezultātus un uzvarēt. Patīk tas, ka šeit es īsti neesmu ievērojis, kā varbūt ir citos sporta veidos, tādu nenovīdību un ne īsti sportisku garu, šeit viss ir atkarīgs no tevis paša. Ir savi noteikumi, kas ir jāievēro un nav tāda, tā teikt, netīra spēle. Nu gadās, kad ir kaut kādi gājieni no citas puses, varbūt apzināti vai neapzināti, bet tomēr visi cenšas ievērot noteikumus, lai spēle būtu godīga. Izņemot ceturtdienas, kad ir KANACIS – tad ir pieļaujamas dažādas atkāpes, pat speciāli provocē to, kas met, lai viņš izmestu sliktāk. Bet tas nav ļauni, to mēs visi zinām, ka tas ir tā labdabīgi un ir pieņemams. ‘


Kā Tu ikdienā trenējies šautrām? Vai pats spēlē mājās, kāds ir Tavs treniņu process?

Treniņu process ir tāds, ka darbā mēs izbrīvējam pusstundu ar kolēģi uzmest šautras. Atnākot mājās pēc darba es arī varbūt stundu metu un vakarā pirms gulētiešanas arī stundu, pusotru. Ja to dara mazāk, ko es arī esmu novērojis pēc sevis, stunda dienā – tad tu stāvi uz vietas vai varbūt pat mazliet ej atpakaļ, bet ja tu reāli gribi kaut kur izsisties tālāk vai ir mērķis kļūt par vadošo metēju vai topā būt, tad tomēr stundas divas dienā ir jātrenējas. Un treniņu programmas ir pieejamas Youtube un vēl šur tur, katram gan tā pieeja varētu būt individuāla. Bet nu bez treniņa un regularitātes rezultāta nebūs.


Vai Tev ir kādi mīļākie vingrinājumi? Vai tu meklē ko jaunu, kādu izaicinājumu, kas var palīdzēt attīstīties?

Nē, man nav tādu mīļāko vingrinājumu. Varbūt man nav, personīgi, tāds treniņu padoms, es pārsvarā metu lielos sektorus, un, atbilstoši tam kā sacensībās, kur ir tie dubultie nobeigumi, tos vairāk trenējos. Nav jēga trenēt sektorus, kurus, principā, tu neizmanto.


Kādas ir galvenās fiziskās un tehniskās prasmes, kas nepieciešamas, lai būtu veiksmīgs šautru metējs?

Droši vien, ka šeit tā fiziskā ķermeņa uzbūve vai muskuļu masa šajā gadījumā nespēlē, cik esmu ievērojis, nekādu lielu lomu. Ir redzēti tādi īsti kultūristi, kuri met un galīgi slaidi, tievi puisīši, bet met visi labi vai kā nu kuram sanāk. Tas ir atkarīgs no treniņa. Otrs, protams, ir nepieciešams, ja tu piedalies lielākos turnīros, kur sacensības sākās no rīta, un ja tu tiec tālāk uz priekšu, sacensības turpinās tālāk un diezgan vēlu var ievilkties – un tad šeit ir vajadzīga tomēr tāda kā fiziskā izturība, lai spētu izturēt un noturēt koncentrāciju visas dienas garumā. Tāpēc bieži pierādās, ka aizejot finālā un metot, rezultāti nez kāpēc ir mazāki, nekā parasti, vienkārši jo tu esi noguris.


Kā tu pārvaldi spriedzi un uzturi koncentrēšanos sacensību laikā? Vai ir kādi rituāli vai tehnikas, ko izmanto, lai saglabātu skaidru prātu un fokusu?

Teiksim tā, nevienam nav noslēpums kā ir cēlušās šautriņas un kas tas ir – tā ir bāra, krogu spēle. Vienmēr jau pastāv iespēja noņemt spriedzi, nav noslēpums, to dara diezgan daudzi spēlētāji – iedzer kādu alus kausu, nedaudz kaut ko stiprāku. Bet tas ir tikai tik daudz, lai tiešām noņemtu šo spriedzi. Var redzēt, kad atnāk jauni spēlētāji un, kā saka, mēs visi esam čempioni mājās, roka droša, atnāk spēlēt sacensības – roka trīc kā zaķa ļipa. Viņš tur drusciņ kaut ko iestiprinās un skaties, stress ir nogājis un viņš jau met drošāk. Tas tāds viens veids. Protams, tas nav obligāti, arī atkarīgs no tā, dzīvē kāds tu esi, ar kādu sporta veidu tu esi nodarbojies, tā tu to nervu sasprindzinājumu vari izturēt. Ja tu esi nodarbojies ar sportu, kur šī spriedze ir, un tas vairāk uz individuālajiem sporta veidiem attiecās, tad varbūt var iztikt bez stresa noņēmējiem. Ir arī vingrinājumi, varbūt kādreiz ir redzēts, kur arī es metu, kā es izpildu un kā noņemu spriedzi un tad varu mest brīvāk. 


Kādas ir tavs galvenais vēstījums un padoms tiem, kas interesējas par šautrām vai vēlas sākt savu ceļu šajā sportā?

Es domāju, ka daudzi, gan darbā, gan mājās met šautras. Un varbūt viņiem nav tāda drosme iesākt, atnākt uz klubu – nu ko es tur iešu, es jau ne tik labi metu – bet to vajag atmest malā. Ir droši jānāk uzmest, tad jūs sajutīsiet to garu, atmosfēru, un būsiet izbaudījuši. es ticu, ka vismaz 50 procenti turpinās nākt uz klubiem, kur notiek šautru mešanas un to darīt. Nu un BAMS ir viens no šādiem klubiem, kur ir ļoti patīkama atmosfēra, satiec jaunus cilvēkus vai citus šautru entuziastus, spēlē spēles, met un atpūties.

21 views0 comments

Recent Posts

See All

Comments


bottom of page